Tapirs

tapirs

Viens no interesantākajiem un neparastākajiem dzīvniekiem ir Tapirs. Tas pieder pie zīdītāju klases, nepārnadžu kārtas, tapiru dzimtas un tapiru ģints. Lai gan to kārta ir nepārnadžu, kurā arī ietilpst, piemēram, degunradži, tapiri ir līdzīgāki cūkām. Varētu pat teikt, ka tie ir kā krustojums starp cūku, ziloni, kā arī mazliet degunradzi un pat zirgu. Šie dzīvnieki ir unikāla vairāku citu dzīvnieku kombinācija, un, iespējams, tieši tādēļ tie ir apdraudēta suga.

Tapiri pēc izskata ir mazliet cūkām līdzīgi dzīvnieki ar apaļīgu ķermenim, īsām un resnām astēm un zilonim līdzīgu, bet īsu snuķi. Visbiežāk tapiri izaug aptuveni 2 m gari un 1 m lieli. Atkarībā no to sugas, tie sver no 150 līdz pat 300 kilogramiem.  Tā kā ir sastopamas dažādas tapiru sugas, tad to apspalvojuma, kurš ir ļoti īss, krāsa var variēt no sarkanbrūnas līdz pelēkai un pat melnaim. Tapiru ausis ir ovālas, un to gali ir balti. Tapiru priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām ir tikai 3 pirksti. Nelielais tapiru snuķis ir īss, taču ļoti kustīgs un spēcīgs, ļaujot tiem ērti satvert un ēst augus. Tapiru acis ir brūnas, bet tām pa virsu nereti ir zilgana miglai līdzīga ēna, tādēļ tapiru redze ir visai slikta, taču to kompensē to izcilā dzirde un oža.

Tapiri savvaļā ir sastopami Dienvidamerikas, Centrālamerikas un Āzijas mežos un džungļos. Vēsturiski tapiru priekšteči heptodoni, kuriem vēl nebija izveidojušies snuķi un kuri ir attīstījušies no primitīvā zirga, ir dzīvojuši jau pirms aptuveni 40 miljoniem gadu, un apdzīvojuši tieši Ziemeļameriku. Neaudz vēlāk, pirms aptuveni 25 miljoniem gadu, ir parādījušies tādi tapiri, kādus varam redzēt arī tagad. Bet no Ziemeļamerikas un tagadējiem apdzīvotajiem rajoniem tie pārvietojās tikai aptuveni pirms 3 miljoniem gadu.

Tapiri labprāt uzturas upju vai citu ūdenstilpju tuvumā, jo tiem patīk daudz laika pavadīt ūdenī, kur tie ne tikai barojas ar ūdenī sastopamajiem augiem, bet arī atdzesējas karstās dienās un veiksmīgi slēpjas no sauszemes plēsējiem. Tie ir lieliski peldētāji un bieži pārvietojas pa upes gultni zem ūdens. Papildus ūdenszālēm, uz sauszemes tapiru iecienītākais ēdiens ir dažādi augļi, ogas, lapas un jaunie koku un krūmu dzinumi.

Tapiru snuķis ir paraudzēts ne tikai ēšanai, bet arī gaisa ostīšanai. Tapiru tēviņi bieži paceļ gaisā snuķi un, atsedzot zobus, osta gaisu. Tā tie meklē tuvumā esošās tapiru mātītes. Tapiru mātītes dzemdē aptuveni katru otro gadu pēc brieduma sasniegšanas. Bet tapiru dzīves ilgums ir no 25 līdz 30 gadiem.

Tā kā tapiri ir visai izteikti nakts un vakara dzīvnieki, tad arī tapiru ienaidnieki ir nakts plēsēji. Pateicoties to ķermeņa uzbūvei un izmēriem, tapiriem nav daudz ienaidnieku, taču visbiežāk tiem uzbrūk jaguāri, aligatori, anakondas un tīģeri. Kā arī bieži cilvēki medī tapirus līdzīgi kā mežacūkas to gaļas un ādu dēļ. Par laimi tapiri ne tikai spēj ātri skriet un paslēpties krūmos vai ūdenī, izvairoties no saviem ienaidniekiem, bet to biezā āda pasargā tos no plēsēju zobiem.