Šis sakropļotais kaķis nonāca patversmē 2011. gada 12. decembrī. Uz patversmes kontakttālruni piezvanīja satraukta sieviete, kas atradusi kaķis ar traumētu ķepu un tagad nezinot, ko lai dara. Zvanītājai ieteica aizvest dzīvnieku uz Veterināro klīniku Lāčplēša ielā 64, jo ar šo iestādi patversmei ir noslēgts līgums, bet sieviete atbildēja, ka viņa nekādi nevar to izdarīt. Tad viņai ieteica citu variantu – izsaukt SIA „EKO Kurzeme” darbiniekus, kas atbrauks pēc kaķa, aizvedīs to uz apskati pie veterināra un sniegs palīdzību. Šis variants izrādījās pieņemams.

Brīdinām, ka kadros ir cietsirdības elementi. Nerekomendējam tos skatīties bērniem un cilvēkiem ar vājo nervu sistēmu.

Sveiki, dzīvnieku mīļi! Mani sauc Līga un esmu Liepājas dzīvnieku patversmes brīvprātīgā darbiniece. Mazliet pastāstīšu par sevi un saviem četrkājainiem draugiem, kas pagaidu mājas ir raduši Liepājas dzīvnieku patversmē, kā arī savu pieredzi satiekot savus mājas mīluļus.

Viss aizsākās jau bērnībā, kad rūpējos par kaķiem, kas bija bez mājām sētas pagalmos, iekārtoju tiem siltas guļvietas un pat bieži padalījos ar savām pusdienām, kamēr mamma neredzēja. 

Jau kopš bērnības man ir bijis labāks kontakts ar dzīvniekiem nekā ar cilvēku, iespējams, tāpēc, ka raksturā esmu  līdzīga- uzticīga, kā suns un mierīga, kā mincis.

Manuprāt sabiedrībai nevajadzētu būt tik vienaldzīgiem un domāt tikai par sevi, bet gan atdarīt ar labu palīdzot dzīvniekiem!

Man ir grūti ap sirdi, ja neesmu bijusi pie saviem draugiem, jo jūtu, ka viņi mani gaida. Mazsvarīgs ir tas kārums, ko atnesu. Lasu viņu domas, kā no grāmatas, atliek tikai paskatīties viņu actiņās un saprotu, ko tas pie sevis murrā- paliec ar mani, nu mazliet,  un pabužini mani aiz auss, lai uz brīdi jūtos, kā mājās. Mājas, kas ir pilnas ar mīlestību un prieku.