Mājdzīvnieks – murkšķis?

Lai cik arī dīvaini tas nešķistu, mūsdienās ikviens var iegādāties murkšķi un turēt to kā mājdzīvnieku.

Tradicionālie mājdzīvnieki – suns vai kaķis – jau sen ir tik pašsaprotami un pierasti, ka cilvēki meklē arvien jaunas mājdzīvnieku alternatīvas, apzinot tā saucamos eksotiskos dzīvniekus. Šo eksotisko dzīvnieku starpā ir arī murkšķis, kurš, audzinot to piemērotos apstākļos, var kļūt par unikālu un lielisku mājdzīvnieku. Turklāt, murkšķis ir, ja tā var teikt, ekonomisks dzīvnieks, jo pusi gada tas vienkārši noguļ ziemas miegu, kas nozīmē to, ka jums par to šajā laikā nav jārūpējas.

Jāpiemin, ka pasaulē tiek atzīmēta arī Murkšķa diena, kas pirmo reizi tika atzīmēta 1886. gada 2. februārī, Panksaktoni pilsētā, un šī tradīcija ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Šajā kontekstā murkšķis tiek uzskatīts par pavasara vēstnesi.

Kas ir murkšķis?

  • Murkšķis ir lielākā zemes vāvere.
  • Tas pieder pie murkšķu ģints (Marmota), vāveru dzimtas (Sciuridae), zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae), murkšķu cilts (Marmotini).
  • Murkšķu ģints ietver 14 sugas, kas iedalās apakšģintīs Marmota un Petromarmota.

Kur murkšķi dzīvo?

  • Tie apdzīvo gan Eiropu, gan Ziemeļameriku, gan Āziju, tomēr vislabāk tam labpatīkas dzīvot kalnainos apvidos, piemēram, Eiropas Alpos, Karpatos, Tatros, Pirenejos, Ziemeļamerikas Sjerranevadā, ASV un Kanādas ziemeļu daļā.
  • Tas dzīvo alās, turklāt, tiem ir ziemas un vasaras alas. Alās tie guļ ziemas miegu, kas ilgts gandrīz pus gadu, bet otru pus gadu jeb gada silto periodu tie pavada ēdot, lai uzkrātu tauku rezerves, kas nepieciešamas kvalitatīvam ziemas miegam. Siltais periods, ko murkšķi pavada nomodā, ir no maija beigām līdz oktobra sākumam. Tiesa gan, no ziemas miega tie sāk mosties jau martā.
  • Tie dzīvo sociālu dzīvi, veidojot kolonijas un savā starpā sazinoties ar svilpieniem. To svilpšana izceļas ar īpašu spalgumu. Tie ir ļoti komunikabli ne tikai savā starpā, bet arī ar cilvēkiem, tāpēc, ja tos no mazotnes pieradina, tie var kļūt par jauku cilvēka mājdzīvnieku un draugu.
  • Kad murkšķis dzīvo kopā ar cilvēkiem, tas visu teritoriju uzskata par vienu lielu alu jeb savu teritoriju, tāpēc pret svešiniekiem šajā teritorijā murkšķis var izturēties agresīvi.
  • Murkšķis nebrīvē visbiežāk tiek turēts būrī, un tam vislielākā nozīme ir brīdī, kad murkšķis ir tikko pārcēlies uz dzīvi nebrīvē – tad būris ir jānovieto klusā, aktīvi neapdzīvotā vietā, lai tas spētu pakāpeniski adaptēties jaunajā teritorijā un sabiedrībā. Būrim, kas paredzēts vienam murkšķim, ir jābūt ar metāla restēm, jo plastmasas būri tas var sagrauzt; tam ir jābūt, kā minimums, izmēros 78 x 54 x 62 cm. Nereti būru vietā tiek ieteikti arī suņu voljēri.
  • Protams, tos var arī neturēt būrī, bet tad tie visu laiku ir jāpieskata, jo tiem patīk grauzt koka mēbeles, kā arī visas lietas sakārtot pēc sava prāta.
  • Latvijā murkšķus var apskatīt zoodārzā, murkšķu audzētavā “Jaunstuči” un it visur, kur murkšķis ir pieņemts par mājdzīvnieku.

Kā murkšķis izskatās?

  • Tam ir apaļīgas formas ķermenis, īss purns, ausis, aste un kājas.
  • Pieauguša murkšķa garums ir aptuveni 60 cm (plus 15 cm gara aste) un aptuveni 10 kg smags.
  • Tas sēž vertikālā stāvoklī.

Ko murkšķis ēd?

  • Tā kā brīvībā murkšķis ir tipisks vegāns (ēd tikai dabas izcelsmes produktus), tad tas ēd augļus, zālaugus, ogas, ķērpjus, sūnas, saknes un ziedus.
  • Kad murkšķis tiek turēts nebrīvē, pamatā ieteicams to barot ar zooveikalos nopērkamo speciālo barību grauzējiem un sienu, kas vasarā jānomaina uz zaļu zāli.
  • Papildus ieteicams to barot ar svaigiem un nomazgātiem augļiem, dārzeņiem, zaļbarību, riekstiem, žāvētus augļus, koka zarus, kā arī minerālbarību. Jāuzsver, ka tos nedrīkst barot ar kāpostiem!
  • Tas jābaro divas reizes dienā – no rīta ap pulksten 8:00 un vakarā ap pulksten 18:00.
  • Neierobežotā daudzumā drīkst tam dot dzert svaigu un nostādinātu dzeramo ūdeni.

Kāds ir murkšķa dzīves cikls?

  • To dzīves ilgums var sasniegt par 15 gadus.
  • Kā jau minēts, murkšķa aktīvais periods ir pavasara un vasaras mēneši, bet pārējos mēnešos tam ir neaktīvais periods jeb ziemas miegs. Ziemas guļai tiek veidotas speciālas, nosiltinātas mājiņas, kurās pastāvīgi ir jākontrolē temperatūra, lai tā turētos robežās no 0 līdz mīnus 3-4 grādiem.
  • Jau aptuveni četras nedēļas pirms ziemas guļas murkšķis ļoti maz ēd un paliek gurdens, bet aptuveni divas nedēļas pirms miega pārstāj ēst vispār, ir pilnībā nomainījis spalvu, ir palicis praktiski nekustīgs.
  • Ja murkšķis ir dzimis pavasarī, tam ir jābūt vismaz 4 kg smagam, bet par gadu vecākam murkšķim ir jābūt vismaz 8 kg smagam. Ja svars nav pietiekošs, ziemas mājiņā ir jāievieto arī barība, lai tas varētu pārziemot.
  • Kad murkšķis mostas no ziemas miega, nav vairs ne miņas no tā kuplā akota un biežās tauku kārtas, jo tā tikusi izmantota kvalitatīvam ziemas miegam.

Kā jārūpējas par murkšķa veselību?

  • Regulāri jāpārbauda to zobu stāvoklis.
  • Jāapgriež nagi.
  • Uzturā jāiekļauj minerālbarība pietiekamā daudzumā.
  • Izmantojot krūšu siksnas, var vest pastaigās.