Mājdzīvnieks – pundurcūka

Kā pierāda pašreizējā statistika, pundurcūkas ir kļuvušas par populārākajiem mājdzīvniekiem tūlīt aiz suņiem un kaķiem. Ja arī jūs esat pundurcūku īpašnieku vidū vai vēl tikai vēlaties par tādu kļūt, iepazīsties ar galvenajām vadlīnijām, kas attiecas uz pundurcūku uzturēšanu un kopšanu.

Cūkas, līdzīgi kā delfīni un pērtiķi, tiek uzskatītas par vieniem no gudrākajiem dzīvniekiem, jo tām var iemācīt izpildīt visdažādākās komandas, kā arī tie izrāda izteiktu uzticību un pieķeršanos saviem saimniekiem, tomēr tās ir arī viegli uzbudināmas un greizsirdīgas. Vēl viena no pundurcūku labajām īpašībām ir fakts, ka tās ir hipoalerģiskas, proti, pateicoties tam, ka tās nemet spalvu, tās var turēt alerģiski cilvēki, kuri alerģijas dēļ nevar turēt, piemēram, suni vai kaķi.

Šo cūciņu vēsture ir pavisam nesena – tās radušās pirms apmēram 15 gadiem eksperimentu un selekcionēšanas rezultātā. Vidējais pundurcūku mūža garums ir 15 gadi. Pundurcūku svars svārstās no 8 līdz 12 kilogramiem. Vidējais pundurcūkas garums ir no 20 līdz 35 centimetriem. Savu maksimālo izmēru pundurcūkas sasniedz tikai 4 gadu vecumā. To krāsa var būt melna, balta, ruda, sudrabaina, svītraina vai plankumaina, kas ir visiecienītākā nokrāsa. Pundurcūku seksuālā aktivitāte iestājas jau 3-6 mēnešu vecumā. To grūtniecība ilgst vidēji 115 dienas, bet mazuļu zīdīšana notiek 6-8 nedēļu garumā.

Mazuļi līdz 10-12 nedēļu vecumam ir jābaro ar tiem paredzēto komerciālo barību. Par 12 nedēļām vecākas cūciņas ir jābaro ar augošiem dzīvniekiem paredzēto barību. Pusgada vecumā tās jāsāk barot ar pieaugušo barību, ievērojot, ka jaunākām cūkām nepieciešams lielāks proteīnu daudzums, bet vecākām cūkām nepieciešams lielāks šķiedrvielu daudzums.

Ņemot vērā to, ka cūkas ēd visu to pašu, ko ēd cilvēki, problēmām ar barošanu nevajadzētu būt. Tomēr jāatceras, ka cūka īpaši ātri uzņem lieko svaru, tāpēc nekādā gadījumā tās nevajadzētu pārbarot – pietiek ar 2-3 ēdienreizēm dienā. Ēdienkartē var iekļaut visdažādākos dārzeņus un augļus, gaļu, zivis, piena produktus, kā arī uz ūdens bāzes vārītas putras un graudus. Dzeramajam ūdenim jābūt pieejamam pastāvīgi. Vasaras sezonā noteikti tām jādod zāle, kā arī priežu un egļu skuju zariņus kā kāruma tiesu. Nevajag aizmirst arī par vitamīniem un uztura bagātinātājiem.

Ja cūkas tiek barinātas ar mājas pārtiku, tām var novērot caureju, ādas problēmas, kā arī hipokalcēmiju. Tāpat biežas pundurcūku slimības ir arī ādas kašķis un sēnīte.

Šīs cūciņas ir ļoti aktīvas un kustīgas, tāpēc tās ne vien spēj sajaukt visu māju “kājām gaisā”, bet arī atvērt kādas nevēlamas durvis, piemēram, ledusskapja durvis. Šī iemesla dēļ iespējams izveidot nelielu sprostu jeb aploku, kur tā varētu droši uzturēties. Aplokā vajadzētu iekārtot arī guļamvietu un ievietot rotaļlietas.

Šo cūku emocionālo attīstības līmeni var salīdzināt ar 2-3 gadus vecu bērnu – tās ir rotaļīgas, nerātnas, bet prātīgas. Cūciņas ir arī ziņkārīgas, tāpēc visi elektrības vadi un sadzīves ķīmija ir maksimāli jānobēdzina. Pundurcūka ir arī diezgan runīgas un izdod visdažādākās skaņas. Tām piemīt arī izcila oža, tāpēc nereti tās tiek izmantotas arī pēdu dzīšanai vai noteiktu lietu meklēšanai.

Pastāv uzskats, ka cūkas ir netīrīgas, tomēr tas ir stereotips – tās ne vien nesmird, bet arī itin viegli ir pieradināmas pie dzīvnieku tualetes, turklāt, tajā neveidojas praktiski nekāda smaka. Nepatīkama urīna smaka ir raksturīga tikai kuiļiem, tomēr pēc kastrēšanas tā izzūd. Tualetes apmēriem jābūt lielākiem nekā kaķa tualetei. Tualeti ieteicams pildīt ar skaidām. Cūkām raksturīgi pašām izvēlēties savu tualetes vietu, tāpēc jāseko līdzi tās vēlmēm un tualete jānovieto attiecīgā vietā.

Cūkas, līdzīgi kā suņi, katru dienu jāved pastaigā, pielietojot pavadiņu, it īpaši tad, ja tās dzīvo nebrīvē, piemēram, dzīvoklī vai aplokā. Aukstā laikā tās ieteicams laukā nevest vispār vai arī ietērpt atbilstošā apģērbā. Jāatceras, ka cūkas var ļoti ātri saaukstēties, tāpēc no aukstuma un caurvējiem tās ir īpaši jāsargā. Pastaigas ir būtiskas ne vien kustības pēc, lai neaptaukotos, bet arī nagu apslīpēšanas dēļ.

Pundurcūkām ļoti patīk peldes – gan dabiskās ūdens tilpnēs, gan vannā. Peldēties un vārīties dubļos tām īpaši patīk karstā un sutīgā laikā. Pēc vannošanas cūciņa ir jāietin dvielī līdz tā kārtīgi atdziest. Pēc vannošanās ir īpaši piemērots brīdis, lai iztīrītu ausis un acis, kā arī nogrieztu pundurcūciņai nagus, turklāt, tas ir jādara regulāri, teiksim, reizi pusgadā.

Jāpiemin arī tas, ka pundurcūkas ļoti labi sadzīvo arī ar citiem mājdzīvniekiem, tomēr visaugstāk tās novērtē komunikāciju tieši ar savu saimnieku, tāpēc raugiet, lai jūs to ilgi nepamestu vientulībā un garlaicībā.